Jau Reinis Kaudzīte savulaik ir teicis: "Cilāta dzelzs nerūsē, darbināts prāts nenoveco." Ir skaidrs, ka ne tikai fiziskais ķermenis ir jākustina un jāvingrina, nemitīga "darbināšana" nepieciešama arī mūsu prātiem.

Patiesībā nav jādara nekas īpašs, lai trenētu smadzenes – pietiek, ja pievēršat mazliet vairāk uzmanības ikdienā veicamām darbībām. Minēšu dažus piemērus.

• Dodoties ekskursijā, apmeklējiet muzeju vai kādu citu interesantu vietu gida pavadībā! Pievērsiet uzmanību visam, ko gids stāsta! Kad esat nokļuvis mājās, uzrakstiet visu, ko atceraties! Šis vingrinājums iesaista visus atmiņu veidojošos etapus – informācijas uztveršanu, iegaumēšanu un atcerēšanos.
• Izvēlieties kādu dziesmu, kas jums patīk, bet kuras vārdus vēl neesat iemācījies! Noklausieties šo dziesmu tik reižu, cik nepieciešams, lai pierakstītu visus vārdus! Tad iemācieties to dziedāt līdzi! Kad esat tikuši galā ar vienu dziesmu, ķerieties klāt pie nākamās! Ar šī vingrinājuma palīdzību uzlabosiet uztveres, domāšanas un atmiņas spējas. Pildot šādus uzdevumus, kas prasa koncentrēšanos, nervu šūnas izdala acetilholīnu – ķīmisku vielu, kas uzlabo smadzeņu plasticitāti (spēju mainīties, saņemot jaunu informāciju).
• Nodarbojieties ar fiziskām aktivitātēm! Vienalga, vai tā būtu riteņbraukšana, peldēšana vai jebkas cits, kas iet pie sirds. Fiziskas aktivitātes labvēlīgi ietekmē hipokampu – smadzeņu sastāvdaļu, kurai ir liela nozīme mācīšanās spējas, atmiņas un telpiskās orientācijas nodrošināšanā.
• Ja kādreiz esat vēlējies iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tad tagad būtu īstais brīdis to sākt darīt! Mūzikas instrumentu spēlēšana māca saskaņoti darboties teju visām smadzeņu zonām, kas nodrošina atšķirīgas funkcijas, piemēram, dzirdi, redzi, smalko kustību koordināciju (skatoties notīs, tiek dota komanda ar pirkstu u.c. kustībām radīt skaņu, un pēc dzirdētā rezultāta iespējams koriģēt skaņu radošās kustības), kā arī izziņas procesus – atmiņu, uztveri, uzmanību u.tml.
• Skatoties televīziju, noregulējiet televizora skaļumu mazliet klusāk, nekā esat raduši klausīties! Koncentrējieties, līdz spējat tekstam izsekot tikpat viegli kā iepriekš. Tad turpiniet vingrinājumu, noregulējot skaļumu vēl mazliet klusāk. Atrodoties skaļā vidē, dzirde notrulinās, kļūst grūti saklausīt skaņas nianses, piemēram, var dzirdēt, ko kāds runā, bet nevar saklausīt, ko tieši. Šis vingrinājums palīdzēs to novērst.
• Trenējieties, metot bumbu vai kādu citu objektu (dzīvokļa vai mājas atslēgas, piemēram) gaisā un to atkal noķerot! Ja tas izdodas pietiekami labi, pamēģiniet žonglēt! Šis vingrinājums uzlabo aktivitāti smadzeņu zonās, kas nodrošina redzi, tausti un acu – roku koordināciju.
• Izvēlieties aktivitāti, ar kuru jūs labprāt nodarbojaties, piemēram, krustvārdu mīklu minēšanu vai adīšanu! Pavērojiet, vai, koncentrējoties un ieguldot vairāk pūļu, jums izdodas darāmo paveikt labāk un ātrāk! Koncentrējot uzmanību un palielinot prasības pret sevi, smadzenēs tiek aktivēti mehānismi, kas uzlabo to spēju mācīties.
• Ejiet pastaigāties pa bruģētu ielu! Staigāšana pa grubuļainu virsmu uzlabo vestibulārās (līdzsvara) sistēmas darbību.
• Iemācieties atšķirt monētas un dažādas papīra naudaszīmes ar tausti! Ar šo vingrinājumu varat nodarboties, gaidot sabiedrisko transportu vai tikšanos ar kādu.
• Kārtīgi izgulieties! Miega laikā smadzenes nostiprina dienas laikā iemācīto un noglabā informāciju ilgtermiņa atmiņā. Tiesa gan, ar gulēšanu vien nepietiks, pirms tam kaut kas ir jāiemācās!

Avots

Autors: Linda Tīruma, SIA "Rigabrain"