Šoreiz uz Latviju izdomājām laist caur Ninashamnu, jo man vēl visa nedēļa bija jāstrādā.
Nu ko, norezervējam biļetes un laižam. Prāmis iziet pirmdienas rītā, paredzētais pienākšanas laiks ir tās pašas dienas 20:00, 10 stundu brauciens ar prāmi.

Zviedrijā pa TV iet pārraide Ullared kas stāsta par tāda paša nosaukuma tirdzniecības centru. Pēc pagaras domāšanas, nolēmām, ka arī mums tur ir jāiesper sava kāja. Jo vairāk tāpēc, ka tas nav pārāk tālu no mums.

Pirms jūnija darbā sāka klīst runas, ka būs mums atkal reorganizācija. Nu jau laikam trešā šo, 4 gadu laikā, kopš tur strādāju. Un, pirmajā jūnija nedēļā, izrādījās, ka tā skar mūsu nodaļu.

Viss tiek optimizēts, mūsu nodaļa tiek izformēta, mūsu kantoris tiek samazināts par 6 darbavietām (ieskaitot manu), kas nozīmē to, ka ja es atradīšu darbu šajā pat firmā, tad kāds cits aizies manā vietā...

Nu arī kāds skumjāks stāsts. Nospēra manam džipam nr zīmes Zviedrijā. Auto reģistrēts Latvijā, tā kā pagaidu nr zīmes no Zviedrijas nedabūt...

Biju jau minējis, ka uznāca nepieciešamība pēc vietējām, Zviedrijas, tiesībām. Tad nu šinī ierakstā par to, kā man pagāja šis process...