LV dzīvodams es saņēmu daudzus darba piedāvājumus, bet - ļoti daudzus es atsijāju, jo :
- Tā brīža esošā darbavieta mani apmierināja
- Piedāvājumos parasti nebija nekādas odziņas, nekā tāda, kas būtu atšķirīgs no esošās darbavietas. Visur standarts - agile, elastīgs darba laiks, jaunas tehnoloģijas (pārsvarā visur vienādas)
Tad es saņēmu n-to piedāvājumu atnākt, aprunāties uz accenture. Viņi jau bija man sūtījuši piedāvājumus agrāk, bet tos es atteicu, jo man kaut kā nav īsti simpātijas pret šo firmu.
Šoreiz viņi atsūtīja savādāku piedāvājumu, drošības testēšanā (penetration testing). Nu tā ir joma, kas mani interesē gan, arī tepat ir pāris materiāli savākti un ielikti. Drusku padomājot, nolēmu aiziet.
Par laimi, tālu nebija jāiet, tā kā aizčāpoju ar kājām, Pēc standarta frāzēm, sapratu ka nesapratu kapēc viņi mani pasauca uz pārrunām. Gala beigās nosolījās atsūtīt piedāvājumu.
Tas atnāca gana ātri, ja nemaldos, pat tās pašas nedēļas laikā. Nu ko, sarunājam laiku, un aizeju līdz viņiem vēlreiz.
Atkal standarta frāzes un ejam ar HR pārstāvi uz pārrunu telpu, kur piedalīšoties vēl 2 no vadības - testēšanas nodaļas menedžeris un testu automatizācijas vadītājs.
Ieejam mazā telpā, kur vieta ir 4-5 cilvēkiem, un HR uz galda noliek laptopu ar piespraužamo konferenču skaļruni...
Sapratu, ka lieta sāk nelāgi ost. Bet nu - man ir bijušas daudzas pārrunas, tā kā esmu pieradis arī pie pārrunām caur skype, utt. Savukārt šeit - vadītāji izdomāja, ka tālu jāiet, jo viņi ir tajā pat ēkā, bet nu priekškam iet, ja var pazvanīt...
Tas ir pretīgi. Es jutos diezgan sašutis par to, jo uzskatu, ka tāda attieksme nav īsti ok. Ja tu sarunā tikšanos, tad arī atnāc. Vai - piedāvā lai intervējamais iezvanās caur skype, nevis atnāk uz pārrunām, apsēžas ar HR un skatās uz skaļruni...
Pretīgi.
Un tad sākās...
Parasti, pārrunās apskata, kas tu esi par putnu, kas tevi interesē, kā tu vispār jūties intervijas laikā, vai arī kad runa ir par kaut kādām sarežģītākām lietām...
Šeit, "vadītāji" bija nolikuši sev priekšā ISTQB Foundation Syllabus grāmatiņu un jautāja jautājumus no kaut kādiem standarta testiem :) Jāpiemin, ka man ir šis sertifikāts, bet nu būsim godīgi - tos terminus tu esi aizmirsis jau eksāmenu dienā. Kur nu vēl n gadus pēc eksāmena :)
Jautājumu piemēri - ar ko atšķirās sanity tests no smoke testa? Tā ir lieta, ko visi jauc, un arī es esmu to skaitā :)
Nu un tāda veida jautājumi vēl sekoja. Ne vārda par piedāvāto pozīciju, nekas...
Intervijas beigās es jutos dranķīgi. Ne jau dēļ tā, ka es būtu kļūdaini atbildējis uz jautājumiem (kas noteikti tā arī bija), bet gan dēļ tā, ka esmu veltīgi izšķiedis savu laiku, krietnas 2 stundas pārrunās, kur "vadītāji" pat neuzskatīja par vajadzīgu atnākt.
Pirms intervijas sākuma, bija standarta saruna ar HR, kuras laikā es pieminēju savas domas par accenture kā tādu. Es domāju, ka tā ir rūpnīca, ļoti liela kadru rotācija. Daudz pozīcijas, daudz projektu, bet arī daudz nevajadzīgu cilvēku...
Pēc šīs "intervijas", es sapratu, ka ir tomēr kompānijas, kur es negribu strādāt :D
Protams, karjeras uzsākšanai, tas ir labs kantoris, ļoti labs. Es zinu daudzus spējīgus programmētājus, kuri ir nākuši no turienes. Studentiem kā reiz, karjeras uzsākšanai. Bet, ja tev jau ir stabila karjera, tad nu es nezinu...
Bet - visu izšķir projekti. Ja ir kaut kas ļoti interesants, tad var aiziet. Kāds, bet ne es...
Starp citu, pāris man pazīstami cilvēki gan ir pārgājuši uz šo kompāniju, tā kā, domāju, ka projekti ir, un to starpā arī interesanti...
Tādas nu manas domas par kādu atmiņā palikušu sāpi...