Kā jau biju rakstījis iepriekš, vasaras sākumā mēs izlēmām iegādātes elektro velosipēdu lai sieva varētu braukt uz pagaidu darbu. Viss bija labi, līdz...
...Kādu vakaru, braucot mājup pa veloceliņu, kādā līkumā pretim brauca motorolleris. Vadītājs, jauns puisis, blenzdams uz rokā turēto telefonu, līkumā aizdrāzās taisni, un, ietriecās tieši manas sievas vadītā velosipēda priekšējā dakšā... :(
Par laimi, sievai nekas traks nebija, tikai zilums uz kājas, un, no kritiena sāpošas maliņas. Rollera vadītājs, laikam, sadauzīja roku.
Par laimi, vadītājs bija adekvāts. Nekur neaizlaidās, palika uz vietas, sameklēja savu telefonu, un sazvanīja vecākus. Es ar bērniem, savukārt, biju jau Latvijā... Situācija gana dranķīga.
Īsumā, puiša vecāki aizbrauca iznomāt piekabi, jo velleri savā auto iekšā nevarēja dabūt. Dabūdami piekabi, viņi arī nogādāja velo uz mūsu mājokli. Savukārt mēs vēl ilgi domājām ko un kā darīt ar apdrošināšanu.
Piebilde: ļoti populāri elektro velosipēdiem šeit ir ņemt papildus apdrošināšanu, bet mums tādas nebija. Visu arī drusku sarežģīja fakts, ka es biju piekritis mainīt apdrošināšanas kompāniju uz citu, un mēs vēl neilgu laiku bijām esošās kompānijas klienti. Tā kā mēs nolēmām likt šo gadījumu zem mājokļa apdrošināšanas.
Iesākumā sazinājos ar veikalu tīklu, kurā pirkām velo. Tie ieteica vest uz tuvāko veikalu, jo mums priekš apdrošināšanas bija nepieciešams nodarītās skādes novērtējums. Aizvedām velo uz veikalu, kur šie pateica, ka viņi neko īsti nevar darīt. Viņi sūtot velosipēdus uz kaut kurieni, un tur tie taisot. Iedeva kontaktus arī tam kantorim.
Aizrakstu meilu uz to kantori, pievienodams arī bildes, un gaidu atbildi. Pēc kādām dienām atskan zvans, kurā, īsumā, viņi iesaka pieprasīt pilnu velosipēda summas atmaksu no adrošinātājiem, jo - sūtīšana, remontēšana, sūtīšana atpakaļ maksā diezgan dārgi + velo ir principā jauns, pat 200km nav noripināti. Otrs variants - meklēt šeit lokālo velo darbnīcu, veikt novērtējumu, šie sazinās ar velo izstrādātājiem (jo es taču gribu tikai oriģinālās detaļas!), un tad, balstoties uz šiem aprēķiniem, tiek izdarīts verdikts.
Pa vidam arī tiek atsūtīts kaut kāds epasts no motorollera vadītāja apdrošināšanas kompānijas, kurai viņš bija paziņojis par savu negadījumu. Pēc vēl pāris epastiem, kuros izstāstam stāstu no velo ražotāja puses, izskan ieteikums - nopērciet jaunu, tādu pašu velosipēdu, un atnesiet mums čeku, mēs jums to kompensēsim.
Mēs tā arī izdaram, nopērkam vēl vienu tādu pašu velo, čeku nogādājam apdrošināšanas kompānijā, un, pēc pāris darbadienām, saņemam naudas atmaksu.
Otru velo es nemaz neizpakoju no kastes, jo:
- Pašam man negribējās tik izteiktu sieviešu velosipēdu, lai gan - protams, ka uzkāpšana ir daudz vieglāka nekā velosipēdam ar štangu :)
- Domājām, varbūt, atgriezt viņu atpakaļ, tad ir 30 dienu bezmaksas atgriešanas periods, tādā gadījumā, mums būtu viens velo bez maksas
- Beigās, ieraudzīju Bird velo tā paša veikala lapā, pat par pāris eiro lētāk, un, mēs samainījām "sieviešnieku" pret "vīriešnieku" :)
Ak jā, bojāto velo es sataisīju. Pasūtīju oriģinālo dakšu, jaunas bremzes, jaunu groziņu, un viss. Izmaksas ~ 100 eur.
Tā nu mums gāja. Divi elektro velosipēdi par viena cenu.
Saistītie raksti: